NEKP 2030 - pasākumi emisiju mazināšanai un piesaistei

NEKP 2030 - pasākumi emisiju mazināšanai un piesaistei

1. 1. Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030 pasākumi emisiju mazināšanai un piesaistei 2019. gada 21. novembris Forums «Enerģētikas un klimata plāns 2030 – ceļā uz ilgtspējīgu valsti» Alda Ozola Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos
2. 2. Atkritumu daudzuma pieaugums Veselība CO2 piesaistes samazinājums Ūdeņu piesārņojums Gaisa piesārņojums
3. 3. Mēneša vidējās temperatūras mainības raksturs Baltijas jūras reģionā laikā līdz 2100. gadam, pēc klimata pārmaiņu scenārija A1B Avoti:https: //skolas.lu.lv/mod/book/view.php?id=39525&chapterid=318 Sniega segas ilguma (dienās) izmaiņu raksturs laikā līdz 2100. gadam, pēc klimata pārmaiņu scenārija A1B. Globālā mērogā deviņi no desmit siltākajiem gadiem kopš 1880.gada ir novēroti 21.gadsimtā. Izstrādātie klimata mainības modeļi paredz to, ka visai būtiski var mainīties klimats ziemas sezonā. Latvijā tipiskas var kļūt bezsniega ziemas. 2
4. 4. Latvijas mērķi SEG ierobežošanai 2013-2020 2021-2025 2026-2030 Ne-ETS emisijas +17% (sadalīts arī ikgadējos mērķos) -6% (tiks sadalīts arī ikgadējos mērķos) ETS emisijas -21% (sadalīts ikgadējos mērķos konkrētām iekārtām) -43% (tiks sadalīts ikgadējos mērķos konkrētām iekārtām) ZIZIMMuzskaiteskategorijas Apmežota zeme Uzskaitāmās SEG emisijas nepārsniedz uzskaitāmo SEG piesaisti Uzskaitāmās SEG emisijas nepārsniedz uzskaitāmo SEG piesaisti Uzskaitāmās SEG emisijas nepārsniedz uzskaitāmo SEG piesaisti Atmežota zeme Apsaimniekota meža zeme (meža references līmenis)* Apsaimniekota aramzeme Apsaimniekoti zālāji Apsaimniekotas mitrzemes SEG - siltumnīcefekta gāzes ETS – ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ZIZIMM – zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība * Meža references līmenis (MRL) 2013.- 2020.gadam ikgadēji noteikts -16 302 ktCO2 ekv. apmērā, taču tā gala vērtība pēc 2020. gada tiks pārrēķināta tehnisko korekciju ietvaros. 2021- 2030.gadam MRL aprēķinās līdz 2023. gada 30. jūnijam.
5. 5. NEKP galvenās politikas un pasākumi enerģētikas sektorā • Energoefektivitāte • Enerģētiskā drošība, iekšējais enerģijas tirgus • Ēku energoefektivitāte • Siltumapgāde un aukstumapgāde • Elektroenerģija (ražošana) • Pašražošana & pašpatēriņš 5 Enerģētikas nozare 40% Rūpniecības nozare un būvniecība 17% Komerciālais un institucionālais sektors 11% Mājsaimniecības 15% Lauksaimniecības, zivsaimniecība un mežsaimniecība 13% Cita enerģētika 4% Publiskā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana 97% Cietā kurināmā ražošana un citas enerģētiksa nozares 3% Avots: 2019.gada SEG inventarizācija un 2019. gadā Eiropas Komisijā iesniegtais ziņojums Par politikām, pasākumiem un SEG prognozēm 2017. gada emisijas
6. 6. NEKP galvenās politikas un pasākumi transporta sektorā • Samazināt privāto transportlīdzekļu lietojumu un optimizēt transporta kustību • Veicināt naftas produktiem alternatīvu energoresursu izmantošanu • Būtiski palielināt transportlīdzekļos izmantoto AER apjomu 6 Ceļa transports 93.9% Dzelzceļš 5.5% Vietējā aviācija 0.1% Vietējā navigācija 0.5% Avots: 2019.gada SEG inventarizācija un 2019. gadā Eiropas Komisijā iesniegtais ziņojums Par politikām, pasākumiem un SEG prognozēm 2017. gada emisijas
7. 7. Atkritumu apsaimniekošanas sektora SEG emisijas 2017.gadā • Gadā tiek savākti un attīrīti vairāk nekā 200 miljoni m3 notekūdeņu • Iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto centralizētu notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, ir palielinājies no 70% 2005.gadā līdz gandrīz 82% 2017.gadā 7 • Kopā Latvijā 2017. gadā tika apglabātas 517 859 t sadzīves atkritumu un 4 692 t bīstamo atkritumu • Atkritumu dalītā savākšana nav pietiekami efektīva un daļa atkritumu, kas varētu tikt pārstrādāti vai reģenerēti nonāk atkritumu poligonos
8. 8. NEKP galvenās politikas un pasākumi atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanas sektorā • Nodrošināt apglabāto atkritumu apjoma samazināšanu, veicināt dažāda veida atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un reģenerāciju • Īstenot atkritumu rašanās novēršanas pasākumus • Īstenot pāreju uz aprites ekonomiku • Nodrošināt visu notekūdeņu atbilstošu savākšanu un attīrīšanu, attīstot ūdenssaimniecības infrastruktūru, kā arī nodrošināt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu • Atbalstīt inovatīvu tehnoloģiju un pakalpojumu attīstīšanu atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanas uzlabošanā SEG emisiju samazināšanai 8 Avots: 2019.gada SEG inventarizācija un 2019. gadā Eiropas Komisijā iesniegtais ziņojums Par politikām, pasākumiem un SEG prognozēm
9. 9. Lauksaimniecības sektora SEG emisijas 2017. gadā Avots: 2019.gada SEG inventarizācija un 2019. gadā Eiropas Komisijā iesniegtais ziņojums Par politikām, pasākumiem un SEG prognozēm SEG emisiju apjoms ir ļoti grūti un dārgi samazināms, piemēram, zarnu fermentācijas procesos radītais SEG emisiju apjoms, kas rodas gremošanas procesos un augšņu apsaimniekošana. 9
10. 10. NEKP galvenās politikas un pasākumi lauksaimniecības sektorā • Efektīva mēslojuma lietošana un kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas uzlabošana ✓ Veicināt mēslošanas plānošanu ✓ Veicināt un atbalstīt precīzu minerālmēslojuma lietošanu ✓ Tieša organiskā mēslojuma iestrādes augsnē (Šķidrmēslu transportēšana izmantojot šļūteņu sistēmu vai mucu un iestrāde augsnē izmantojot inžektorus) veicināšana un atbalstīšana • Augsnes auglības uzlabošana ✓ Meliorācijas sistēmu uzturēšanas uzlabošana lauksaimniecības zemēs, tādējādi samazinot netiešās NO2 noteces ✓ Veicināt tauriņziežu iekļaušanu kultūraugu rotācijā, lai sekmētu slāpekļa piesaistes • Dzīvnieku ēdināšanas uzlabošana ✓ Veicināt barības devu plānošanu ✓ Veicināt barības kvalitātes uzlabošanu 10
11. 11. F -gāzu apsaimniekošanas SEG emisijas 2017. gadā 11 Avots: 2019.gada SEG inventarizācija Salīdzinot ar 2005.gadu, F-gāzu emisijas 2017.gadā ir pieaugušas par 317,2% Galvenais emisiju pieauguma iemesls ir ozona slāni noārdošo vielu aizvietošana ar F- gāzēm dzesēšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtās
12. 12. NEKP galvenās politikas un pasākumi F-gāzu apsaimniekošanas sektorā • Tirgus uzraudzība (uz robežas un iekšējā); • Darbību ar F-gāzēm kontroles pilnveidošana un sistēmas attīstība • Ierobežojuma iespējas izvērtēšana saistībā ar fiziskām personām un to lomu F-gāzu apritē • Uzlabot sabiedrības zināšanas, informētību un izpratni par F- gāzēm • Gāzu lietojums iekārtās galvenokārt ir atkarīgs no to importētā daudzuma valstī. • Importu savukārt ietekmē valsts ekonomiskā situācija, kuras uzlabošanās ir novedusi pie strauja f-gāzu emisiju pieauguma it īpaši pēdējos gados. Avots: 2019.gada SEG inventarizācija 1 2
13. 13. ZIZIMM sektora SEG emisiju un CO2 piesaistes dinamika Avots: 2019.gada SEG inventarizācija un 2019. gadā Eiropas Komisijā iesniegtais ziņojums Par politikām, pasākumiem un SEG prognozēm Latvija šobrīd neizpilda Kioto protokola otrā saistību periodā ZIZIMM sektorā noteikto kategoriju (apmežota zeme, atmežota zeme un apsaimniekota meža zeme (meža apsaimniekošanas references līmenis) mērķi, jo uzskaitītā SEG emisiju summa pārsniedz uzskaitīto CO2 piesaisti. Saskaņā ar LVMI Silava sagatavotām provizoriskām prognozēm Kioto protokola otrā saistību periodā Latvija ZIZIMM sektorā noteikto kategoriju mērķi līdz 2020. gadam neizpildīs. Salīdzinājumā ar 1990. gadu SEG emisijas/piesaiste 2017. gadā ir samazinājusies. Iemeslis ir mežistrādes apjoma pieaugums, mežu novecošanās, meža zemju transformācija par apdzīvotām vietām, dabiski apmežotu zemju transformācija par aramzemēm un ganībām. Emisijas un piesaiste līdz 2017. gadam Emisijas un piesaiste līdz 20130. gadam
14. 14. NEKP galvenās politikas un pasākumi ZIZIMM sektorā • Mežaudžu CO2 piesaistes uzlabošana ✓ Atbalstīt jaunu augļu dārzu izveidošanu ✓ Uzlabot meža ieaudzēšanu un audzes kvalitāti dabiski apmežojušās platībās veicināšana ✓ Veicināt neproduktīvu mežaudžu ar zemu oglekļa piesaisti nomaiņu ✓ Veicināt dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošanu ✓ Veicināt jaunaudžu kopšanas cirtes • Mežsaimniecisko zemju augsnes kvalitātes uzlabošana ✓ Uzlabot mežsaimniecībā izmantojamās zemes un mežsaimniecisko zemju kvalitāti (meliorācija un augsnes ielabošana ar pelniem) 14
15. 15. Noslēgumā… • Plāns ietver pasākumus ne tikai klimata, bet arī gaisa un ūdeņu aizsardzībai • Pēc sākotnējām indikatīvām SEG emisiju prognozēm mērķa scenārijā, emisijas visvairāk tiks samazinātas transporta un enerģētikas sektoros • SEG samazināšanas mērķi tiks sasniegti tikai tad, ja visi plānā iekļautie pasākumi tiks īstenoti • Plāna realizācijai plānots izmantot gan valsts, gan pašvaldību budžeta finansējumu, gan piesaistīt ES vai citu finansējuma avotu līdzekļus, kā arī privāto kapitālu, atkarībā no pasākuma rakstura 15
16. 16. Paldies par uzmanību! www.varam.gov.lv